Viens no pirmajiem cilvēka dzīves uzdevumiem ir mācīties valodu. Mēs sākam būvēt savu pasauli, pamatos liekot “mamma”, “tētis” un ”gribu ēst”, tālāk skolas solos to pilnveidojam ar tādiem gudriem terminiem kā “dekadence” vai “interjekcija”. Taču laika gaitā, mācoties svešvalodas, es uzdūros vārdiem, kuriem latviešu valodā tulkojumu neatradu. Atklāju, ka citas valodas skaļi nosauc sajūtas, kuras līdz šim biju piedzīvojusi, bet neapzinājusi. Tikai uzzinājusi vārdu “gaslighting”, es atcerējos situācijas, kurās esmu tikusi pakļauta šai manipulācijai un kuras līdz tam lika man apšaubīt savu veselo saprātu. Nu es šīm parādībām varēju dot vārdu, tās man kļuva taustāmas un atpazīstamas. Šķita, ka mana apziņa nodreb un pārfokusējas, bet dzīve paveras nedaudz citādāka nekā līdz tam.