Vienmēr esmu dziļi cienījis cilvēkus, kas iet jūrā. Ūdeņiem viņu dzīvē ir lielāka nozīme, nekā attiecībām ar līdzcilvēkiem. Jūra ir lielāka par jebkuru - tā ir kas vairāk par tikai pārtikšanu un kas vairāk par izdzīvošanu.

Es atgriezos ciematā, kurā pavadīju bērnību, lai mēģinātu atcerēties, kāds tas bija. Lai sameklētu tos jūrnieku tēlus, kuri par cilvēku vairāk mīl ūdeni. Meklēju tur pazudušo laiku, kuru, šķiet, iemītnieki nemaz nav aizmirsuši. Viņiem tas joprojām ir klātesošs - lēns, kluss un mierīgs.