Linda Ansone

Svešinieks

</>


Es biju vienlaikus satraukts, izbiedēts un apburts.“Kāds drausmīgs noslēpums gruzd šājās krūtīs!” es domās iesaucos. Tajā pašā brīdī jutu nepārvaramu vēlēšanos neizlaist veco vīru no acīm, uzzināt par viņu kaut ko vairāk. Steigšus uzvilku mēteli, paņēmu cepuri un spieķi un metos uz ielas, spiezdamies cauri pūlim tajā virzienā, kurā biju manījis viņu nozūdam. Pēc neilgas meklēšanas arī saskatīju. Uzmanīgi sekoju vecim, cenzdamies nepievērst viņa uzmanību.

Edgars Alans Po “Pūļa cilvēks”

Man ir bailes būt pamanītai, un vēl vairāk, tikt pieķertai. Taču mana apsēstība ir lielāka par bailēm, un tā mani vada. Šīs sajūtas mani biedē jo nezinu, ar ko tas beigsies, par ko kļūšu? Vai par apsēsto? Kas notiek tad, kad esi pārvarējis robežu pret citu cilvēku, kad tev vairs nav bail ne no skatiena, ne no citu viedokļa, ne no kā? 


</>